Golden age ir sagaidīts.
Vīns labi līst iekšā, tāpat kā lietus šobrīd. Pagalmā pīpējot, domāju par pirmo silto lietu, kad ir tas klikšķis un ir prieks izlīt līdz apakšbiksītēm.
Rīt būšu laba, ļoti laba - un tik ļoti gribas iepriecināt gan A., gan sevi - lai tas notiek ar baltu rotām.
A. man vispār ir malacis, tik ļoti aizkustināta nebiju jutusies sen. Uz mirkli aizmirsu visu uz pasaules.
Vakar kanālmalā sadedzinājām bildes. Raganisks žests vai tā ir, ja mājās ir centrālā apkure.
Nezinu, vai tiešām palika vieglāk, jo kompis tik un tā pilns ar bildēm.
Vai vajadzēja dedzināt arī to - un galvu?
Es pateicos viņam par visu, ko viņš man deva, palaidu sevi brīvībā un novēlēju viņam atrast mieru.
Jūtos labi.
Noskatījos Modris, klausos mūziku no filmas - un lietu. Lēcas noteikti jau pielipušas smadzenēm.
Vasarā braukšu uz turieni, dzeršu ļoti daudz vīna, klaiņošu, ļaušu, lai mani glezno, smiešos - mamma iebilda, ka citu variantu arī nav - kur gan es dotos. Tikai šoreiz ir citādi. Ir neviltots prieks jau no domas vien - gluži tāpat, kā toreiz, kad braucu ciemos - tā bija tikai viena reize, brīnišķīgu mirkļu pilnas dienas.
Es meloju sev pārāk ilgi un K. par to palika nikns.
Golden age, esi labs!