Nu ko.
Jauno gadu sagaidījām godam, ar klusēšanu pie Spoku koka un jūras krākšanu piecas minūtes pēc uguņošanas.
Biju pateicīga, ka sagaidīju Jauno gadu kopā ar labiem draugiem, smieklos un, protams, ar neskaitāmiem šampiņiem, kas šoreiz vairāk izlija nekā ielija iekšā.
Jaunā gada apņemšanās - īsti nav, tikai divas trīs tādas - galvenais, lai gads ir labāks nekā iepriekšējais. Vēl noteikti jāpārvācas uz jauno mītni janvāra beigās un jāapgūst gan teritorija, gan jauni ieradumi. Jāatver krājkonts.
Šodien galva aizdomīgi viegla, gribas kulināri paeksperimentēt, bet nakts piedzīvojumi, rīts un mājupceļš baigi neiejūsmina celties - pat pēc svētkiem smirdošo drēbju mazgāšana nolikta malā.
Šogad arī beidzot gribētu sakārtot savu privāto dzīvi - vai nu, vai nu.
Īsti nezinu, kādas ir tās sajūtas, bet kaut kas līdzīgs ir noticis arī pirms gada - iespējams, pie vainas tumšie ziemas vakari. Īsti nezinu, ko gribu.
Tagad tikai atpūsties...