zelta vidusceļa meklējumos
beidzot esmu atgriezusies cibiņā.
dzīve piespiež, nu kaut vai, meklējot zelta vidusceļu. ne jau vienmēr viss ir jāpasaka skaļi. dažreiz vienkārši jāuzraksta un jāatstāj šeit.

diezgan spilgti atceros, kā beidzās iepriekšējā reizē.
pirms lielās prombraukšanas izdzēsu visu. šeit viss bija "piegāzts" ar domām par cilvēku, kurš nebija domāts man.
no vilka bēgu, pie lāča tiku (:
toreiz, toreiz, pirms 4 gadiem dzīvē tā sagrozījās, lai šodien ar gredzenu pirkstā es joprojām nebūtu droša par to, ko daru.
galvenokārt, meklēju zelta vidusceļu.
starp divām pasaulēm, kultūrām, starp atšķirīgiem cilvēkiem, starp darbu un laiku pēc tā, starp draugiem, mīļajiem un tiem, kurus neciešu.
kad ar veselo saprātu ir par īsu, jābeidz runāt, jāsāk rakstīt.
turklāt. ir daudz jāizdara.
tā, liekam jaunu bildi iekšā.