esmu bijusi laukos, nevienam neko neesmu izstāstījusi un vakar no rīta piedzīvojusi lielu drāmu pati ar sevi.
gandrīz sakrāmēju mantas un neatvadoties gribēju sperties uz Rīgu. tas viss ir man galvā, bet ilgi ar senčiem arī nespēju.

gaidu vakaru - šodien plānos bija braukt uz Ķekavu ar A., piedzīvot to romantisko laukos būšanu divatā, bet atgriezos pilsētā vēlu un viņš piedāvā iet uz teātri šovakar. izvērtēju visas mūsu iespējas un ieteicu iet uz teātri mierīgi, aizbrauksim uz Ķekavu rīt. rīt arī diena. viņš gatavojas palikt pie manis pa nakti, jo tikai tā tagad esmu spējīga iztulkot "kā celsimies, tā velsimies..."

pēdējo reizi tikāmies trešdienas vakarā - biju svaigi atgriezusies no Baldones, kur kopā ar S. izbraukājām visu miestu - tā ka vēl šodien sāp dibens. vispār trešdien bija ļoti skaista diena.

otrdien pēc teātra viņš tomēr sagaidīja, tātad arī tā drāmas karaliene, kura ļoti vientuļi jutās, aplauzās. protams, būtu citādi, ja viņš sagaidītu mājās pēc teātra, bet viņš tomēr bija gaidījis mani un teica, ka man nav jājūtas vienai.

vispār laikam jā. es vairs neesmu viena. darbā viņam divas trakas dienas - kad visa Rīga slīga sastrēgumos, bija vien labi, ka vakarā vēl nevajadzēja braukt pie manis - labāk, ka viņš atpūšas.

ceturtdien braucu uz laukiem kopā ar māsas vīru, no sirds izrunājāmies - brālim esot labāk, viņš progresē un psiholoģiski jau ir tik tālu, ka domā vest savu fizioterapeiti uz klubiem, kad atkal staigās. nezinu, cik reāla ir tā staigāšana, bet gūžas viņam kustoties un viņš rāpo... tas ir tik ikdienišķi mums, bet ne cilvēkam, kurš paralizēts un atlikušo dzīvi tiek gatavots dzīvei ratiņkrēslā... mīlu viņa vīrišķību un spēku cīnīties. dod Dievs.

nu un A., esmu neprātīgi noilgojusies, nespēju sagaidīt mirkli, kad ierāpšos viņam klēpī un samīļošu...
brālim izstāstīju, brālis smējās par ielēkšanu citā autobusā, bet, protams, bija nenormāli priecīgs, ka dzīvoju tālāk un negriežu vēnas. viņš mani uzjautrināja, jo teica, ka kliegšana parādās vēlāk - diez vai tētis uz mammu kliedza, kad viņi vēl dzīvoja ar rozā brillēm... es tomēr neticu, ka A. tā varētu, viņa vārdi un darbi liecina, ka man par to nevajadzētu uztraukties.

gaidu vakaru... viss ir tik labi!