vēl viens lielisks vakars garām.
biju tik mīļa un laba, ka iedomājos, ka jātaisa vakariņas - jo cilvēks visu dienu darbā un vakarā pa taisno pie manis.
viņam tas patika.
lielā mute tikai pļāpā, jo ir nenormāli uztraukusies un pārgaidījusies - un nemaz neredz, ka viņš slēpj aiz muguras puķi... Un to, kas man pašai jāpaskatās vēlāk.
vispār es neesmu no tām, kas gaida, kad tiks apdāvināta, tomēr godīgi atzīšos - ir ļoti patīkami. un visvairāk man patīk pārsteigumi - bez iemesla, jo pati parasti tā pārsteidzu draugus. vienkārši, lai cilvēki priecātos.
un tā puķe tik skaista.
lieliski pavadījām laiku viens ar otru, pilnīgā klusumā, kad bijām izrunājušies.
man patīk gulēt ar galvu viņa klēpī un skatīties ārā pa logu - debesu TV. vienā brīdī tās izskatījās kā ziemā...
cilvēki satiekas, iemīlas un viss ir labi beidzot. kā tā varēja notikt?
un tagad man ir viņa dots sargeņģelis. viņš pats tāds ir. ar savu stiprumu un maigumu reizē.