Biju laba meitene - izstaipīju muguru.
Kamēr staipījos, domāju.
Interesanti, kā tad īsti būs - vai izrādīsies, ka klusie un kautrīgie ūdeņi tie dziļākie?
Jo nu es arī - no malas varbūt esmu klusa un kautrīga, bet iekšā. Ūja, ūja. Bango vien.
Un, ja ļauj vaļu... Brīnišķīgi.
Tā nu cenšos saprast pirms laika, kādas ir manas personības ne īpaši šķīstās daļas iespējas nākotnē.
Jo nu, man pārāk patīk. Lai gribētu atteikties. Un būtu šķīsta un mierīga, nu i nē.