mind of today
Tāda sajūta, ka man nav tālās nākotnes. Ka nav jēgas kalt tālejošus plānus.
Ka jāpalīdz pārējiem sagatavoties sekmīgai patstāvīgai dzīvei, tā, lai tiek galā paši.
Ka nav jēgas pirkt ilgspēlējošas mantas - kažokus, zābakus, - vēl jau ir ko vilkt, kāda tur jaunā mode...
Tūlītējiem īsiem priekiem esmu gatava, kādiem koncertiem, grāmatām; bet plānot atpūtas braucienus pēc gada liekas neiespējami.
Vēl tikai pusdzīve ir nodzīvota, un atlikušo šādā noskaņojumā nodzīvot būtu briesmīgi, ka tik ātrāk rastos iedvesma dzīvei.