iemērcu pirkstu
tavā darvā
sekoja roka elkonis plecs galva
tu tikai stāvēji un skatījies
aizsmēķēji un pienāci pavisam tuvu
pasmaidīji
un nometi dzirksteli zem mūsu kājām
kur jau bija izveidojusies
viena no tām kaiju slepkavām
dziļajām melnajām paralēlajām pasaulēm
kurās viņi neizgatavo lukturus
šajā pasaulē es satiku savus pamestos bērnus
vīrus mātes dažādos laikos
es biju kā no želejas
caurspīdīga lillīga
no manis bira pelni
un sliede mitra kā gliemezim
nekad vairs nekad
zālē pamests rozā velosipēds
jau otro dienu gaida savu saimnieku
bet tu ej garām
tu ej garām
tu ej garām...