Venēra ābeļziediem kaisīta, simtiem pulksteņu, katram centrā - tu. mēs savijam neatlaidību ar mīlestību ar patiesumu ar sapratni, ka dusmās labāk nogaidīt un pateikt, ko vēlējies tikai pēc tam, lai nesāpinātu. tu vari atvirzīties tālāk, bet tev vienmēr jāatgriežas tuvāk pie oglītes zemes centrā, kurai vajag tik maz, lai atkal pārtaptu par liesmu. mēs esam mūžīgās liesmas uzturētāji, mūsu darbs ir piemest malku un bīdīt ogles kopā kailām rokām.