paņem gabaliņu, tikai neaizmirsti iedot ko pretī
Viņš krita nodebesīm un iekrita kokos, tie viņu apņēma un sitienu apslāpēja, bet tomēr viņš sasitās. Kāpēc vajadzēja kāpt tik aukstu? Vienkārši ceļš uz turieni veda un viņš gāja pa to kamēr paslīdēja kāja, krītot viņš domāja a kāpēc es tur gāju, bet kas būtu ja ceļā nebūtu? vai viņš nokristu? nē, viņš aizietu pa citu ceļu, no kura agri vai vēlu atkal kristu un tā visu laiku. Labāk iet un krist nekā stāvēt uz vietas padomāja viņš, jā bet ļoti sāp kad nokrīt kāds viņam čukstēja. Te sākās pats grūtākais...