Vircas rīts
-"Saki kaza, kā klājas?", pacilā balsī taujāja sirmais Ainārs caurās biksēs.
-"Bēē-ēē", atbildēja zāles piebāztais dzīvnieks.
-"Nē, kaza. Tev jāsaka - paldies, Aināriņ, man klājas labi!", savu neapmierinātību pauda cauro bikšu īpašnieks.
-"Bēē", iebilda nelokamā un lakoniskā kaza.
-"Ai, liec takš to kazu mierā!", iezviedzās plankumainais zilonis, kas bīstami vicināja krūmcirti šūpojoties šūpuļtīklā.
Ainārs nospļāvās, pamāja ar galvu un turpināja metināt cauro komposta spaini. Ieraujot vēl sešas drapes viņa pirkstu gali pārvērtās līkos slotaskātos. Izbīlī viņš nometa metināmo aparātu, kas ar atplesto rīkli centās izrīt kaviāru, par ko bija pārtapis komposts caurajā komposta spainī, kas arvien enerģiskāk staroja piķa mellas varavīksnes bez stariem, bet ar draudīgu nostāju.
-”Nāc ar mani, uz mūžzaļiem betona purviem, kur lidinās daiļas nāras un uz puduriem vardes drāžas”, teica mazliet baisais, taču vārdiem bagātais metināmais aparāts, kas ar savu kaislīgo balsi aizdedzināja Aināra slotaskātus, kuru degošais mirdzums nu jau dejoja ar piķa melno varavīksni bez stariem. Taču cauro bikšu valkātājs nejuta sāpes, tikai pārdabisku spēku, kas viņa slapjo pēcpusi izcēla no urīna peļķes un vārgo miesu lidināja pretim čalojošam vircas portālam, kas šļācās no metināmā aparāta pēcpuses līdz ar pārstrādātu kaviāru straumēm. Mirklis eiforijas un Ainārs saplūda ar vircu - viņa līkā mugura vairs nesāpēja un bikses ieguva mūžīgus ielāpus, kas nekad vairs netiktu plēsti. Vircas portāls aizvērās.
-”Bēē”, noblējās pārsteigtā kaza un pārvērtās par teļu.
Agresīvais zilonis ar savu lokano un viltīgo snuķi saķēra jauno jaunlopu un, pasviežot to gaisā, pārvērta to jaunlopa filejā ar smadzeņu kaulu un sieru.
Un te, piepeši, atvērās jauns vircas portāls, nedaudz augstāks par iepriekšējo, kas šļakstīja piķa mellas varavīksnes bez stariem. No vircas atveres āra vēlās gribošas nāras, uzbudinātas vardes, brūklenes un purva gāzes. Tik daudz, ka plankumainais zilonis nosmaka šajā nospiedošajā gļotu kompotā.
Pirms vircas portāls aizvērās, no tā izvēlās Ainārs bez biksēm. Tik ar ielāpiem un lielām paģirām.