Garastāvoklis:

devious

Par jauniem sākumiem!

Kādā perpendikulāri paralēla visumā, tumšā mežā mājoja vientuļa bedre.
Iesākumā ar smagu, cukurotu halātu bedrē ievēlās Renārs. Tad piebrauca ķerra un kāds tēls bedrē izgāza sakaltušus gaļas pīrādziņus.
Elza, kas vienmēr steidzās, pārstāja steigties, paklūpot uz saknes un ielidojot bedrē. Netālu no bedres, no kāda pazemes avotiņa izpeldēja vairs ne tik strauja Strauja, kuras līķi bezzobainais Žoriks neveikli pavilka sev līdzi bedrē.
Pa mežu skrēja caurais Rūsiņš, kam dzinās pakaļ asinskāru vāveru armija. Viņš un visa dzīvā radība drīz vien nonāca bedrē. Turpat arī Anšlavs, bez mājām un goda, kas pat labprātīgi vēlās nepazīstamās bedrēs darīt sev galu.
Tomēr bedri neapciemoja ne Matilde, ne Ziedīte un ne Mareks, jo viņi jau saldi dusēja tālu prom - kādā aizbērtā bedrē, nekrofilu iecienītā kapsētā. Toties ieradās Jāzeps, kurš, salauzis čellu, zaudēja arī dzīves jēgu.
Pēteri savukārt neizlaida ārā no onkoloģijas nodaļas, taču, lūkojoties uz strauji progresējošo melanomu, viņš jutās drošs, ka drīz jau nonāks kādā bedrē. Sārtā Antra, nepratusi lietot nagu lakas noņēmēju, to sadzērās un veica bīstamu galopu bedres tuvumā, kas mijās ar krītošu krustsoli un atdūriena skaņu.
Ritvars ar Magoni bija mainītās lomās - viņš vairs sen nejutās perverss, jo nu jau pats bēga no apsēstās Magones. Tomēr, lidojot bedrē, viņi apskāvās pēdējo reizi.
Konstantīna vājais urīnpūslis viņu bija atvedis liet varavīksnes bedres malā. Bezzobainā Gerda viņu vēlējās apskaut, taču Konstantīns pārsteigumā salēcās un pārtrauca strūklu, abiem mīlniekiem ieveļoties bedrē.
Pēc operācijas Dagnija vairs nespēja just karotes pieskārienu uz muguras. Allaž piedzīvojumus meklējot, Dagnija saēdās mušmires uz lēca pa mežu kā balerīna. Protams, bedre pielika galu nesankcionētai piruetēšanai mežā.
Justīne, lecot uz ķekatām, lielā ātrumā traucās no meža, jo viņai pakaļ dzinās tukls bērns ar uzasinātu balonu. Atsitusies pret kādu zaru ar pieri, viņa iegāzās bedrē, lidojumā pazaudējot veikala atslēgas. Turpat nonāca arī Aigars, kas jau trīs mēnešus meklēja koferi. Arī Viestards un Agnese, kas izvēlējās nepareizu vietu mīlai. Neaizmirsīsim arī apjukušo Ermīnu, kura otra personība bija pašnāvnieciskām tieksmēm apsēsts Sergejs. Tepat arī Bruno, maldoties pa filozofiskām takām, nokāpa no meža takas bedrē. Un Vera. Ak, brīnumjaukā Vera - ar caurām zeķubiksēm un spicām krūtīm - tik neveikli laimi meklēja nepareizā vietā.
Arkādijs tomēr nepiedalījās masu ievēlienā, jo jau bija paspējis pārlauzt sprandu. Taču viņa gars protestēja pret siļķēm turpat bedres malā, kur, kratīdama krūtis, Austra rikšoja iekšā kā lops.
Sazemētais Klāvs nekustīgi atturējās, taču Kārlis, jādams un nīgra Aļņa, pārgalvīgi un neveiksmīgi centās pārlēkt pār bedri.

Bedre, pārpilna un kolorīta, drīz sāka nelāgi ost. Jaunu stāstu varoņi lūkojās, kā bedre aprij sižeta līknes, taču ilgi nekavējās un devās kalt savus likteņstāstus.