Garastāvoklis:

thoughtful

Laiks
(maza atkāpe no nano stāstu sērijas)

Aiz loga dancoja vēja iekustinātas, rudenīgi sārtas lapas. Viņš ieslēdza gaismekli un piesēdās pie rakstāmgalda, lai pabeigtu stāstu par kādu rudmatainu meiteni.

Karstā vasaras dienā kāda ruda meitene basām kājām traucās caur aizaugušo pļavu. Gaisā virmoja ziedlapiņas un pie zemes dūca bites. Vientuļā meitene sapņoja par nākotni un prātoja, vai kādreiz būs ieskauta draugu lokā.

Kāds večuks ar degošu sveci rokās, pavēris čīkstošās durvis, apsēdās pie sena rakstāmgalda atpūtināt kājas. Uz vecas lapiņas sirmgalvis atrada kādu zīmējumu ar jūras motīvu. Iedzēris rūgtu mēriņu, viņš kavējās atmiņās.

Nemierīgā jūra bangoja. Kāds mazs, varas raibumiem klāts bērns skrējās ar saviem labākajiem draugiem - jūras viļņiem. Uz brīdi viņai likās, ka kāds no piestātnes puses viņu vēroja, taču pat kaijas uz margām viņai bija uzgriezušas muguru.

Kāds izmisis jaunietis, aizbēdzis no mācībām, nāca lūkoties, kas aiz horizonta. Klusā jūra viņu mierināja. Viņš iztēlojās, kā airu laivā būtu gatavs doties pretī liktenim. Bet krastā nebija laivas, ne pašam drosmes sirdī.

Kāda dāma, tērpta balles kleitā, izgāja uz klāja. Viņa cerēja, ka kruīzā un dejā spēs atrast laimi. Šī sieviete staroja no prieka, taču, dancinādama pēdējās šampanieša lāses glāzē, viņa apjauta, ka kaut kas viņas dzīvē pietrūka.

Kādu vīrieti modināja paģiras un depresija. Alkohols un bezcerība bija novedis viņu atdusēties uz soliņa. Drebošiem pirkstiem un sāpošu galvu šis pusmūža vīrietis cēlās kājās un, izlauzies caur līksmu pūli, devās aptuvenā māju virzienā, kur viņu sagaidīja tukšums.

Uzmodusies no diendusas, kāda jauna meitene sajuta nepārvaramu vēlmi būt sabiedrībā. Izgājusi laukā un, pazudusi cilvēkos starp tirgus būdiņām, viņa jutās neaprakstāmi priecīga, pati nezinādama kādēļ.

Kādi divi cilvēki apstājās un ielūkojās viens otram acīs. Uz brīdi viņiem likās, ka ir pazīstami. Tomēr tā nebija viņa un tas nebija viņš. Tie bija divi nejauši cilvēki.

Kāda sirma sieviete, nopūtās un kāpa pēdējos pakāpienus, lai tiktu mājup. Pie durvju sliekšņa viņa atrada grāmatu par kādas rudas meitenes dzīves stāstu. Viņa to pacēla un atvēra durvis.

Kāds izmisis vīrs kārtējo reizi piedzērās no spirtota dzēriena, kas viņu sagaidīja uz rakstāmgalda. Viņš ieslēdza gaismekli, lai uzsāktu stāstu par kādu rudmatainu meiteni.

Kādi vientuļi cilvēki atrada viens otru nepareizā laikā. Abi satikās pie kapu kopiņas, kur kapakmeņu gadskaitļus šķīra gadsimts.