Veltņi un naglas
Apalītis uzvēlās apalītei.
-"Būs kompozīcija!", neķītrā balsī viņš uzteica un deva vaļu rokām.
-"Nebūs vis!", spalgi iekviecās apalīte un apalītim apaļīgajā sejā trieca sulīgu eklēru.
-"M-m-m, eklērs!", patīkami pārsteigts uzteica apalītis pastumjot malā apalīti un iestumjot sulīgo eklēru mutes dobumā.
Apalīte, ieraudzījusi iebiezinātā piena straumes, kas pāršalca pār apalīša lūpām, kuras žļembāja sulīgo eklēru, steidza piena straumēm tuvināt savu kāro mēli. Tomēr šo intīmo saikni ar iebiezināto pienu izjauca apalīša sviedrainā plauksta, kas turēja sieviešu dzimtes apalīti drošā attālumā.
Apalīte apvainojusies aizripinājās līdz konditorejas stūrim, saķerot gana daudz putekļus un atraujot grīdas dēļu naglas ar savu lipīgo miesu. Apalīte, atguvusi horizontālu stāvokli, no apaļīgo krūšu starpas izvilka flautu un sāka izdot kārdinošu meldiņu dejojot medus danci.
Apalītis, lai gan puskurls, sajuta šo uzbāzīgo meldiņu klauvējam pie viņa speķainās auss. Viņa miesas slāņi arīdzan trīsēja, redzot šo ārkārtīgi smago, taču daiļo apaļumu, kas dancoja turpat konditorejas stūrī. Norijis pēdējo eklēra kumosu, viņš vēlās pretī savam dzīves aicinājumam. Ne izlauztie dēļi, ne apalītes naglas un putekļu aizsargkārta spēja viņu atturēt no patiesas iekāres. Viņa ļodzīgā miesa sadūrās ar apalītes nagloto stāvu un uzšķērsta pludoja no tauku slāņiem zem epitēlija - līdz pārpludināja visu nu jau piešmucēto konditorejas grīdu.
Izlija viss. Apalītis bija sauss un tukšs - gluži tāpat kā kaķu pilnā pagalmā atvērti konservi tiek izlakti mežonīgā steigā.
Apalīte aplūkoja savu kārno draugu, kas izpūties karājās pār naglu viņas apaļīgajās krūtīs un nosprieda, ka viņš nav īstais vīrietis, ko mīlēt un barot.