mainīt identitāti?
hey, draugs! tas, ka es esmu dabūjusi atpakaļ savu veco dzīvi, nemaz neliek man justies daudz laimīgākai. varbūt, ka no paša sākuma jutos tā ļoti, ļoti uz viļņa, bet tagad, kā kāda meitene teica, tas viss sāk likties sekli, bet, kas teicis, ka seklam būt slikti? ;) un dziesma, kas tagad skan, ir briesmīgi dejotīga, es varētu tagad sākt ārdīties, bet ir jau diez gan vēls un mani gaida mana nolādētā literatūras grāmatas ar vairāk kā 80 lapaspusēm kaut kā šausmīgi garlaicīga, iemidzinoša, nenormāli nejauka, es nezinu, kā lai savādāk to nosauc.


jauku vakaru tiem, kas viņu domā turpināt, pārējiem saldu miegu :)



_____
kaut ko tik gaišu un jauku
es vairs nezinu bez tevis
bez tavā zilajām acīm
bez objektīva spoguļiem
kas pēta
bez matiem un mutes
es vairs nezinu neko
*
mūsu ķermeņi viens otram pretī nostiepti
kā divas nospriegotas stīgas
ik brīdi man liekas, ka tu vibrē
un gribi apvīties kā zemeņstīga
kaut arī tas viss ir gluži nevainīgi

un zinu, ka gribi apmest roku man ap vidukli
un mazliet vēlāk saņemt plaukstas
un tālāk vairs neejot (un nemanot)
sildīt līdz rītam

**

es ilgu laiku
neesmu jutusies tik viegla
kā viena pati mellene, dzērvene,
kā pieneņu pūka
es neesmu jutusies tik viegla
jo visvieglā taču
ir iemīlēties

***
tava seja
pavisam pazūd zibspuldžu lielsmās
un es atpazīstu tagad
tikai tavu kreiso aci
kas kā melleņoga
karājas tavā uzacs ķekarā
un objektīvs
tavu plaukstu glāstīts
kūko kā dzeguze

****