Viņi mēdz arī uz sienām un mēbelēm. Mož nav TAS laiks, bet atriebība par mazgāšanos. Pārosti čības :)

Kaķi (pretēji izplatītam pieņēmumam) nemēdz špricēt, "lai atriebtos". Tā vienmēr ir vai nu teritorijas iezīmēšana, vai neiroze, vai kāda fizioloģiska kaite.

es gan esmu bezgala daudz dzirdējusi par atriebību, bet var jau būt, ka tas mīts. zhoram iesaku pagaidīt, kad sāk smirdēt nepārprotami vai arī sāk skraidīt pa māju bļaudams. mums dakteris teica, ka labāk ir nekastrēt tais 6 mēnešos, bet ļaut kaķītim vairāk nobriest, tas nākot par labu kaulu un muskuļu sistēmai. savukārt kaut kur interneteos esmu lasījusi, ka, ja ievelkot pārāk ilgi, tad gadoties, ka runči to špricēšanas paradumu pilnībā vairs neatmet. nu, mēs ar borisu izvilkām līdz gada vecumam. neko daudz nešpricēja, bet beigās klaigāja kā negudrs, neatrazdams sev vietu. pēc kastrēšanas nemaz nepalika slinks vai kūtrs, tāpat ļoti aktīvs, skraida un plēšās un par visu interesējas, tikai nebļauj un nešpricē.

nu mūsējais ir dzimis maija sākumā, tagad tātad 8 mēnešus vecs. bļaut nebļaustās, tikai brīžiem ārkārtīgi aktīvs. bet tas varbūt tāpēc, ka baltais. baltie esot tādi ļoti trakulīgi. ar to kastrēšanu tā, ka nesen iznāca būt pie vienas cibiņas ciemos, viņai arī baltie un viens baltais bija tik apaļš, kā bumba, tad nu man pavisam pārgāja vēlēšanās uz to rūnīšanu. ja jau zinātu, ka neaizklīdīs un turēsies pie mājas, tad jau nekas, lai staigā nerūnīts, bet bail, ka neaizklīst. vai neaizlien pa kaimiņiem, kur suņi. bet no otras puses, faņa, mūsu iepriekšējā kaķene, bija sterilizēta un vienalga ielīda pie tiem suņiem, tā ka cik garš, tik plats. kakla siksniņu ar mūsu telefona numuriem vajadzētu uztaisīt. gribēju jau pirkt, bet a. taču meistars, pats solījās uztaisīt. jāsāk uzmācīgāk atgādināt. citādi pie katras ārā laišanas jāuztraucas - ja nu pēkšņi tieši šodien tas klikšķis.

par to nu galīgi nav jāsatraucas, ka te tā būs, ja stīvens ikdienas iet ārā un ir viss ārs, kur izkustēties un vingrot. ja tas ir galvenais iemesls negribēt rūnīt, tad nebažies gan!

jā, nu tas, visticamāk, atkarīgs no šķirnes un iedzimtības. sētas kaķenīta Grieta arī ir apaļa kā gaisa balons, bet burma Boriss ka vai caur adatas aci ver.

no iedzimtības diez vai (man te vakar izstāstīja, ka žora ir rakstījis par manu balto balonu, ja, tad nu esmu klāt)
man ir brālis un māsa, abi rūnīti, viens ir kļuvis par balonu (par to var pateikties neriktīgai ārsta instrukcijai), bet otrs ir skaliņš.

oo, kādā ziņā nerktīgai?
es tomēr esmu par iedzimtības variantu, vai tad starp cilvēkiem neesi pilnīgi pretēja tipa brāļus un māsas redzējusi?

tādā ziņā, ka tieši tai 8 mēnešu vecumā nesu kastrēt, un tas ir laiks, kad vēl ēd junioru pārtiku. pēc operācijas pacientu man izsniedza pats ķirurgs (mazo brāļu hospitālis, ja kas), un uz manu jautājumu, ar kādu pārtiku tagad jābaro, teica, ka ar to pašu junioru. divu nedēļu laikā pacients uz šādas spēcinošas un barojošas diētas bija ieņēmis greznu plūdlīniju formas, un kad jautāju zooveikalā pēc padoma, pārdevējas saķēra galvu un sauca "kurš ārsts jums kaut ko tādu pateica". nākamais vetārsts teica, ka slaidu viņu vairs nekāda diēta nepadarīs.
un žora viņu nosauca par resnu, vot.

vai, vai...

Zoologi saka, ka, piedēvējot vēlmi atriebties, mēs kaķus pārāk cilvēciskojam.:) Špricēšanā var izpausties nedrošības saasināta vēlme apliecināt piederību - ir nomierinoši, ja apkārt pēc iespējas vairāk lietu smaržo pēc tevis paša, vai pat pieķeršanās - "man patīk šis cilvēks, man patīk viņa spilvens, es gribu, lai mūsu smaržas sajaucas un viņš zina, ka es te biju", utml.:)

nujā, atriebība it kā ir gribas akts, lēmums, un dzīvniekiem it kā esot tikai tas mentālais emo līmenis.

No mazgāšanās spiestā kārtā arī neirozes rodas, labi, atriebība nav pareizais vārds.

:) viņam no manis arī var būt neirozes, jo ik pa brīdim es tā viņu staipu un mīcu, ka nemaz jāmazgā nav