rižikam būt!

Rižiki, man šķiet, ir cīnītāji. Reiz rižiķītis (pusaudzītis) pieklīda. Sākumā bija baigi mīlīgs, tad "apsildīja degunu" un lēca kaimiņu pūdelim mugurā, jāja kā tāds Gatamelata. Mīļš viņš bija tikai ar mani, citiem skrāpēja un koda kā suns. Par Rudiardu viņu saucu. Un ļoti mīlēju.

varbūt mēs varam nokārtot, ka tev pa ceļu pretī tipina mazs pelēks kaķītis - miķelītis!

armīns saka - jā! :) un par mani nemaz jautājumu nav. tikai, ko par to saka miķelītis? un mums būs viņš jāaklimatizē un jāuzmana pirmo laiku.

jūs nopietni???

miķelītim laukos noteikti patiktu daudz labāk, un ja mēs vispār kādam atdodam viņu, tad jūs būtu VISlabākais variants - nu tā ka sirds tik dikti nesāpētu. mīļš jau mums viņš ir, bet visu laiku dikti jāuzmana, lai nepaliek ar Eiženu vienā telpā, jo viņš ķersta bērna rociņas. bet tas varbūt ari tāpēc, ka pats vēl nav pieaudzis. drīz bērns mācīsies rāpot un tad jau vairs aiz aiztaisītām durvīm šos abus nenoturēs un tad var izrādities, ka mums steidzami miķelim jāmeklē jaunas mājas. skatāmies burtiski dienu no dienas - spēs vai nespēs sadzīvot. varbūt dosim viņam vēl mazliet laika sevi pierādīt, bet ja jums līdz pavasarim vēl nebūs kāds pieklīdis un miķelītis nebūs kļuvis rāmāks, tad sūtīsim viņu uz jūsu pelītēm.

bet vispār mēs tevi gaidām ciemos un varētu visi izdiskutēt šo klātienē (un mums ari ir kaķu būrītis ceļošanai:)

forši. mēs jau sākām runāt, kas un kā. gribas jau to trešo mājās. tad mēs būtu trīs džeki. viņam tāpat kā faņai mīkstinājuma zīme vārdā, mums te tieši mīkstinājuma zīme pietrūkst. tikšu ar saviem maketu darbiem galā un tad jau līdz jums arī tikšu!