miķelītim laukos noteikti patiktu daudz labāk, un ja mēs vispār kādam atdodam viņu, tad jūs būtu VISlabākais variants - nu tā ka sirds tik dikti nesāpētu. mīļš jau mums viņš ir, bet visu laiku dikti jāuzmana, lai nepaliek ar Eiženu vienā telpā, jo viņš ķersta bērna rociņas. bet tas varbūt ari tāpēc, ka pats vēl nav pieaudzis. drīz bērns mācīsies rāpot un tad jau vairs aiz aiztaisītām durvīm šos abus nenoturēs un tad var izrādities, ka mums steidzami miķelim jāmeklē jaunas mājas. skatāmies burtiski dienu no dienas - spēs vai nespēs sadzīvot. varbūt dosim viņam vēl mazliet laika sevi pierādīt, bet ja jums līdz pavasarim vēl nebūs kāds pieklīdis un miķelītis nebūs kļuvis rāmāks, tad sūtīsim viņu uz jūsu pelītēm.