vairs ne tik agrs rīts
par notikušo pagaidām nav iespējams runāt
es neko nezinu
gar ceļmalu veļas miglas vāli, zāles stiebri rīta gaismā labi saskatāmi
debesīs nav mākoņu, tātad ir tikai putni, kas pavadīs
atvadīties ir bēdīgi, tāda ir atvadu būtība
vakar vecrīgas atnikvariātā nopirku vecu pirmskara franču atklātni, neizlietotu, ar skatu uz parīzi no dievmātes katedrāles torņa
smuka
apceļosim kurzemi kopā, aizbrauksim uz ķemeru purvu, uz siguldu, jūrmalu, kolku
tas ir nepiepildītais
un nav jau tā, ka tā vietā nebūtu kaut kas cits liekams, un ir jau liekams, bet par to es nerakstīšu
savā ziņā var secināt vienu:
tas, kas nav noticis, arī veido savveida esamību, acīmredzot negatīvu, kas ir vajadzīga un nozīmīga, lai saprastu pozitīvo
varētu pat veidot nepiepildīto sapņu uzskaitījumu
vienīgā bēda, ka parasti par to pēc tam negribas domāt. acīmredzot jāpārvar kaut kāda pretestība vai jāizkopj noteikta attieksme, kuras pagaidām trūkst
nē