Mūzika: | Detlef - Paņem Mani Sev Līdz |
Entry tags: | b., v. |
vakar aizbraucu pie V. ar domu nu gan es esmu muļķīte, ka visp iedomājos par to, ka varētu V. nokrāpt ar B.
kad V. atbrauca, es jaw biju nolūzusi. oki jā apskāva un man beidzot bija silti, jo tajā istabā vienam ir nu tā pavēsi gulēt... bet tad es vairāk nevarēju aizmigt. nu nevarēju un viss kaut arī miegs nāca tā kā nezin cik nebūtu gulējusi... un protams domas par B. bļā! nemazākā mājiena no viņa puses, bet es sapņoju. par brīnumu šī bija norm saraxte...parasti tā beidzās ar strīdiem... oki man uz beigām sabojājās garīgais, bet dažu citu iemeslu dēļ...
viņš joprojām liekas kaukas augstāks par mani. stulbi bet nezinu kādēļ, bet viņa klātbūtnē vai vnk saraxtoties es arvien jūtos kā mazā muļķīte.
atkal sāksusies malšana par to pašu tēmu, bet labāk lai es to uzraxtu šēit nekā krītu uz nerviem LD...
oki ir jaw arī L. ar kuru var izrunāties... bet bāc! ja es ko tādu sākšu stāstīt jebkam viņi tak nesapratīs, jo uzskata ka mums ar V. ir gandrīz ideālas attiecības... okey tā ir... ja neņem vērā manus slimos suņa murgus...