tikko pieķēru sevi domājam:
- nu tā..tgd derētu kāds komplimentiņš. izskatīsies pēc tiešām draudzīgas sarunas! vai tad nē? vēl derētu tgd pastāstīt kauko par citu tēmu... nu tā...viņai patika.. cik mīļi! viņa mani nosauca par kolosālu cilvēciņu... tgd derētu viņu uzjautrināt. mēs taču sen neesam runājušās un tikušās..mēs taču kādreiz daudz smējāmies.. atcries? nu davai mēģinām uzjundīt vecos laikus... heh sanāca.. viņa smejās.. tā ko tgd?

..un ne tikai čatos. es runāju un cenšos runāt tā lai tas viss izskatītos normāli..kaukas notiek. izdomāju ko tādā situācijā darītu citi. izvēlos piemērotāko variantu un tā arī reaģēju... jo vnk bieži manī nav nekādu emociju.. ir tikai vienaldzība, bet es uzlieku masku, it kā man tiešām tas rūpētu. nē man rūp, bet tikai es to neapjaušu... tāpēc es arī esmu zem_maskas ...uzturu draudzīgas attiecības uzliekot masku tad kad vnk neko nejūtu, bet vajadzētu...