21.11.07.
.It's a song to say goodbye.


man laikam tā pat kā Z-Scars solistam (ja nejaucu grupas) lai kaut ko radītu ir nepieciešamas sāpes... tāpēc viņam ir tik daudz izjukušu attiecību, jo no tām izjūtām rodas darbi. tieši tāpat ir man... ja godīgi laikam tikai viens dzejolītis nav radīts šādā noskaņojumā...visi stāsti ir vairāk vai mazāk depresīva noskaņojuma radīti... bet šīs sajūtas man vajag arī tāpatās... vnk fiziska nepieciešamība. es nezinu kāpēc bet nevaru vairs bez viņām.

veel pamaniiju ka censhos liidzinaaties bijushajam B. ikreizi kad redzu ka bildees vinjsh ir mainiijies stilaa vai ieviesis kaadu knifinju man uzreiz ir galvaa domas ko es sevii vareetu pamainiit un lielaakoties taas ir ap to ko vinjsh ir izmainiijis...

es vnm esmu jutusies neiederiiga un diivaina... taadeel noder maskas. zinu nav labi sleepties, bet taa ir vieglaak.

es tachu visiem neskrieshu staastiit, cik loti man viss ir pieriebies... kas es gribu buut briiva..
bet ar saapeem. es gribu B. es gribu A. ...bet nezinu ko dariit ar tagadeejo puisi. man bail no taa ka vinjsh man ir tik loti piekeeries.... un bail no tā ka es viņam esmu tik ļoti pieķērusies...