sapnis...

visapkārt bija balta krāsa vai arī vnk kas gaišs vai spožs. man priekšā bija B. tikai nedaudz roķīgāk saģērbies kā parasti... vairāk tāds, kāds viņš man patika... es gāju/skrēju pie viņa un beigās vnk pielecu klāt un tad sapratu ka esmu par tuvu un paspēru soli atpakaļ. viņš jautāja kāpēc uzreiz bēgu un vai tad mēs nevaram draudzīgi apskauties. pasmaidīju un laikam teicu vai nodomāju, ka nu protams, ka varam. pat sapnī sajutu cik šis apskāviens bija silts un draudzīgs..nu ļoti izteikts... mjā un tad viņš mani noskūpstīja. es uzreiz atliecos vai pagāju nost. viņa sejā bija spilgti izlasāma jautājuma izteiksme + jau nožēla, ka tā izdarīja... un tad atceros, ka gandrīz vai histēriski kliedzu(?), ka vai viņš visp apzinās cik man bija grūti viņu aizmirst? domās vēl nodomāju, ka pat esot ar V. es nespēju tevi aizmirst pa visiem šiem mēnešiem... bet to skaļi nepateicu, jo sapnis beidzās...