Mans lielākais weakness noteikti ir tas, ka es uzņemos pārāk daudz darbu. Jā, man patīk būt mūžīgā skrējienā, tā, lai visu laiku, ir kas darāms. Pēc tam atpūtas pauzes ar ceļošanu ir neizsakāma vērtība, bauda. Ir tādas reizes, kad gribas no visa aizbēgt. Ielīst zem segas un ārā nelīst. Tagad ir tieši tā. Apstāties, nelasīt meilus, neveltīt n-tas stundas darba meklēšanai, neorganizēt izlaidumu, nebesīties, ka kleitas joprojām nav, nesastādīt tāmes, nesatraukties par reklāmu, nebesīties, ka lielā iespēja, kurai es gribēju pieteikties ir palaista garām, jo es kā organizators pati nevaru piedalīties seminārā un tādejādi pretendēt uz Francijas braucienu, nedomāt, ka būs jāsedz no savas kabatas izlaiduma dāvana... Gulēt gultā, skatīties filmas, dzert kakao un skatīties pa logu laukā. Pēdējās trīs nedēļas mani ir izpumpējušas sausu.

Toties šorīt nopirku biļetes uz Sanktpēterburgu marta sākumā. Vismaz kāds prieciņš. Drīz pirkšu biļetes uz Ļvovu marta beigām. Un maijā...ja es atradīšu darbu, tad es braucu uz Grieķiju.

Tagad tikai atliek izdomāt, kā iespējams izlīst caur adatas aci, lai es varētu pretendēt uz Francijas braucienu...