ir agrs rīts. šorīt man nenāca miegs. šodiena jau no acu atvēršanas brīža ir īpaša. karsta tēja brokastīs, siltie cimdi un cepure- esmu gatava doties ārpasaules baudīšanā. Bet ārā ir putenis- zeme ar debesīm kopā. un tumsā tās baltās sniegpārslas. iesēžos autobusā un saprotu, ka esmu vienīgais pasažieris- visi citi vēl guļ. Uz ielas vientuļi darbojas sētnieks un šur tur aizbrauc pa kādai mašīnai. agrs 6dienas rīts. parks putenī, aizsnigusi taka pa kuru neviens vēl nav gājis un bangojoša upe ar ledus krastiem. Tik viegli,kad uz sirdspukstiem uzsnieg sniegs. tas ir tik gaiši un tīri. vairs neko nededzina, bet ir patīkams vēsums .
vēlāk, sēžot pie tējas tases un mācot Agatei locīt papīra balodīti es smaidīju. jo ziema ir kaut kas tik īpašs. man :)