rīgas centrā dzīvojot vairs nejūtu gadalaikus. nu jā, kaut kas nomainās, bet parasti tas ir - KO, JAU LAPAS KOKIEM? KO, JAU SNIEGS? KO, JAU KOKI DZELTENI? tad vēl izlasi internetos kā citi sēņo un ogo, tad vispār dūša apskrienas. un nav taču tā, ka nevarētu izbraukt no centra/rīgas vispār, un es arī braucu, nemaz ne tik reti, bet daba, mauka, vienmēr tik smeldzīgi skaista un vienmēr liekas, ka tagad nu ka palikšu tanī mežā uz mūžiem. tas ir līdzīgi kā fakbukā bijušo mīliņu bildes skatīties - tādu emo uzdzen, ka labāk nemaz nevajag. un tomēr patīk un skatos, patīk un braucu