toties vakar ap trijiem naktī es devos pie parastajiem ļaudīm, pirku kartupeļus lauvas namā, ļoti ceru, ka visi, kuri tur atradās, sajutās ļoti vainīgi, diskriminēti un apdraudēti, kad redzēja manu kastīti ar kartupeļiem

es esmu tik radikāla, ka katra reize, kad es eju pa ielu, ir vegānu propagandas akts. nemaz nerunājot par kaunu/spiedienu pievērsties vegānismam, kas cilvēkiem jāizjūt, kad viņi veikalā redz, ka manā groziņā ir apelsīni, rukola, maize un pupiņas