vakar nogulēju to, kas nebija jānoguļ, bet neko darīt
vispār visu laiku nāk miegs, vienalga, cik ilgi guļu
un šodien atslēga saniķojās, nokavēju vilcienu, gaidīju, kad tēvs atbrauks, lai aizslēgtu durvis. nebiju satikusi viņu ļoti ilgi, un nav jau arī par ko runāt īsti.
toties apciemoju vecmammu, kura bij neizsakāmi priecīga par manu negaidīto parādīšanos, gandrīz sabijās :D dzirdīja mani ar bērzu sulām, nopļāpājām stundu, braucu uz vilcienu, kurā visu laiku no kaut kurienes pūta aukstums

tagad jāsaģērbjas un jāiet ciemos pie madaras, beidzot!
nevaru iztaisīties, esmu uzlikusi mūziku, dejoju pa istabu