ZIEMA, ATKĀPIES!!!

šodien nogulēju lekcijas, beigās izdomāju, ka arī uz atlikušajām neiešu, jau otro ceturtdienu, es jau esmu nopelnījusi vienu papildus eseju kultūras menedžmentā, nekas, man patīk kultūras menedžments

tātad, izdomāju, ka, ja jau šodien uz skolu neeju, tad jāizdara kaut kas vērtīgs, piemēram, beidzot jāsadabū sev ričuks, piezvanīju uz to ogri, teica, ka tikai nākamnedēļ varēs, bet, tā kā esmu jau pati sev apnikusi ar savām ilgām un plāniem ričuku sakarā, un man jau slikti no sevis, tad izdomāju, ka tepat rīgā skatīšos, atradu, ka, kā izrādās, tepat netālu ir viena vieta, izdomāju, ka iešu uz turieni, un, ja nekā nebūs, tad uz hanzas ielu vai vefu. aizgāju, viņiem bija viens ričuks, kuru iemīlēju no pirmā skatiena un brauciena, tikai drusku par lielu, kā arī tieši mani budžeta paši paši griesti, kuriem cerēju nepieskarties, protams, ka meģināja mani drusciņ tā kā noskaņot uz meiteņu riteņiem, un teica, ka parasti jau džekiem patīkot šitādi, un šis esot būtībā sacīkšu, profesionālais, bet man jau to vien vajag, beigās sarunājām, ka nomaina sēdekli uz plānāku:D, tā iegūstot pāris cm, lai kājiņas pedāļus kārtīgi aizsniedz, un apstājoties varētu nokāpt, nevis tikai apgāzties :D
nu jā, tā es tiku pie ričuka, biju nolēmusi pie reizes iet nopirkt sveces un sojas pienu, bet man nebija līdzi pieslēdzēja, tāpēc nodomāju, ka nah tas sveces, un iegāju ikki ar visu riteni, paņēmu limonādi, tagad esam manā istabā(es un ričuks), lielāka romantika būs tikai tad, kad varēsim doties ielās.
un, ja nu tomēr izdomāšu, ka vajag mazāku, tb arī atradīšu tādu, jo nav jau viegli, tad šito mierīgi varēšu uzsist gaisā, es gan neesmu visādu darījumu fane, tapēc ceru, ka mēs labi sadzīvosim.