varētu izveidot kādu plānu, vienīgi man nepadodas plānu realizēšana, bet patīk, ka plāns ir, kaut kāda viltus drošības sajūta, viltus iedomas, ka es izdarīšu, pati sevi sildu ar šīm domām par darāmajiem darbiem, ja precīzāk - sākumā sildu, pēc tam kurinu. jo vispār man ir viegla dzīve, tiešām. man nav nekādu lielu satraukumu, man ir sliktas lietas pagātnē, kuras, protams, ietekmē mani pašlaik, bet, ja no tā distancējas, tad tīri objektīvi šobrīd man nav par ko sūdzēties - ar mani viss ir kārtībā, apstākļi kā siltumnīcas tomātiņam. man vispār patīk sarežģīt un nemanāmi, lēni, un mērķtiecīgi sapist visu, tieši tos pašus plāniņus, par kuriem man patīk domāt - es tos plāniņus taisu, lai pēc tam pati varētu sevi šaustīt, ka neesmu izdarījusi. un nedaru, tāpat, kā suka neēd riekstiņus, tā es nepildu savus plāniņus.