man nepatīk, kad es guļu gultā un lasu vai runāju pa telefonu, un pa mani rāpo mušas, es dzenu nost, bet pēc laika atkal, pamesta sajūta. bet nu drīz gulēšu citā vietā, paliks auksti, mušas nomirs un nelīdīs ar savām mazām pretīgām kājiņām

un es nezinu no kurienes, bet rīgā regulāri lapsenes lido iekšā, bet tādas ne pārāk gudras, tāpēc es pat īsti vairs nebaidos, tikai skatos, cik ilgs laiks paies, līdz ierāpsies aiz lampas aizsargstikliņa, tad vēl pāris reizes noraustās, un viss. vakar aizvēru logu, jo sapratu, ka drīz lampā vietas vairs nepietiks. kaut kāda muļķīga nāve, un labprātīga pietam. un tāpēc vēl jo muļķīgāk