neguļu, paralēli visu ko šeptējos pa internātiem, jāiet uz istabu būtu, galīgi gaišs jau, pēdējās dienās mans dienas ritms ir galīgi nenormāls, no vienas galējības otrā, nemaz nemēģināšu paskaidrot, jāiet, jāpalasa, istabā jūtos kā vasarnīcā, it kā man būtu 12 un aiz loga dārzs. ceru drīz pabeigt grāmatu, lai iesāktu kādu citu, jo šī atstāj tumšu iespaidu uz manu prātu, satrauc un sanervozē, kā jau zolā, sagriež virpuli, kurā pati kļūstu par alkati parīzes biržā. nākamo jāņem balto grāmatu vai straumēnus, mieram un vasarai par godu. un sev, protams.