mans dienas ritms ir absolūti neizprotams - aizvakar gulēt aizgāju vakar no rīta, ap deviņiem(nezinu kā citādi pateikt), vakar aizmigu deviņos(!!) vakarā, piecēlos šorīt četros(!!), izlasīju vilkaču mantinieci, aizgāju pastaigāt pa mežu, tad pagulšņāju vēsā vannā, papļāpāju ar mammu, aizbraucu līdz humpītim, tad līdz jelgavai, atpakaļceļā apciemoju vecmammu, kopā ēdām avenes no krūmiem, mazās zemenītes no dobes, salasīju zaļumus, paņēmu pāris grāmatas - straumēnus, balto grāmatu un vēl dažas.
tagad gatavoju pusdienas, esmu viens pats mājās, un tā tas paliks līdz pat rītdienas vakaram, varbūt pat līdz pirmdienai, un man tas ļoti patīk. gribētu, lai mani kāds apciemo, bet man te nav draugu. vēlāk plānoju aizbraukt aiz trošu tilta, pazīmēt nedaudz, tad pie kates, ja viņa gribēt, vakarā varētu kādā klusākā stūrītī nopelst. skaista diena.