no rīta pussapnī jutu, ka gar seju tuvu tuvu ir viegla plūsmiņa un zumoņa, tākā liels kukainis tur lidinātos, tad nedaudz pamodos, un palīdu zem segas, tā, ka nevar ielīst gar malu, palūrēju pēc brīža - kaut kāda milzīga lapsene, ak dies, un man tik nenormāli bailīgi, es atkal zem segas, domāju ko nu darīt, viņa mēģina tikt man klāt, bet man taču tās ir lielās bailes, tad vienā brīdī izlienu no gultas fiksi, izeju no istabas, tad skatos, viņa tepat lidināt, tad aiz aizkara, un es stāvu un uzmanīgi vēroju viņu, kaut nu pa logu izlidotu, bet nē, tā idiote nelido nekur prom, tad viņa starp stikliem iespindz, lidinās tur, mans mērs bija pilns - pēc brīža es aizvēru iekšējo logu, tādējādi arī ārējais gandrīz aizvērās, viņa bija iesprostota, un lidinājās tur, un es ar nemierīgu sirdi gaidīju, kad viņa mistiski tiks prom/nomirs. un gulēju tālāk. tagad jau visu dienu bail atvērt logu, nekur viņu neredzu.