atbraucu uz ozolniekiem, rīt(nu jau šodien) mammai vārda diena, ierosināju, ka pa dienu visu izdarīšu un sagādāšu, lai atbraucot mājās varam jau svinēt. tad ap desmitiem izlēmu, ka varu uz veikalu aizbraukt jau tagad, nevis rīt pa dienu, paņēmu lielo mugursomu, un braucu, ārā tik silti silti, pirmajā brīdī gan šķita, ka galīgi nosalšu, saulīte tieši norietēja, bet izbraucu cauri mežam, un asfalta un betona siltums uzreiz. arī atpakaļ braucot(no centra ap vienpadsmitiem) bija ļoti silti, nesala nemaz, pie mājas piebraucu pusdivpadsmitos, aa, un jā - man mugurā bija plāns džemperītis un šortiņi.

ļoti aizrāvos ar kaut kādām detaļām, bet vispār šis bija skaistākais vakars šogad. ne jau kāds īpašs notikums, bet vienkārši skaisti.


un , kad braucu no jelgavas, rafā pie pieturas pamanīju grāvī tādu kā cilvēka, tādu kā dzīvnieka apveidu - tur kāds vīrietis četrrāpus atradās(labs vārds, jo neko citu jau viņš nedarīja), viņam bija krekls bez rokām, plika galva un uz muguras kaut kādas pērnās lapas. sāku mazliet ātrāk mīties.