piektdien aizbraucu uz rīgu, ar martu ļeņingradā pasēdējām, viss bija ļoti jauki, līdz brīdim, kad mans telefons iekrita podā.
pēc tam karakums, viņiem bija tikai lāčplēša alus, un, balstoties uz pieņēmumu, ka sliktāk jau tāpat nebūs, izdomājām izmēģināt alu ar visiem sīrupiem, kuri viņiem bija. (visgaršīgāk ar kokosriekstu, starp citu.) daudz karaokes, pirmspēdējo dziesmu, kuru es izvēlējos es dzirdēju pirmoreiz dzīvē, sapratu, ka kļūda sistēmā, pateicu to "dj"(ja ta var saukt vīrieti, kurš keponā liek karaoki, un izskatās, ka nevar sagaidīt darba beigas, lai ietu nogalināt sevi), sākumā viņs atjautāja - un ko man tagad darīt? pēc tam es ar viņu vienojos, ka viņs uzliks mums pēdējo dziesmu, apsolot, ka tad mēs iesim prom un vairs nedziedāsim. tas nostrādāja.

vakar visu nakti skatījos filmas, sapņoju par narkotikām, un šodien man izklausās, ka visi man apkārt runā franciski.