un vispar, es labprat gribetu sev grupu, ar nevainigu sejas izteiksmi dziedatu vieglas dziesminas, kamer tris gliti puisi ar vel vienaldzigakam izteiksmem man piespeletu. mes uzstatos nelielos klubinjos, kur mums maksatu ar alkoholu, pa dienu mes sur tur piestradatu, mos kada veikalina, viens no puikam varetu taisit reklamas etc, kaut ko uz datora, katra zina, es guletu lidz divpadsmitiem, ak ja, mes visi, protams, dzivotu kopa, bet neviens ne ar vienu nebutu kopa, nu dazreiz, ja butu vajadziba, vai ari, ja mes izmeginatu kadas jaunas dziesmas, guljot istaba uz gridas, lampinjam mirgojot, dzerot vinu nedaudz papriecatos, ar tikpat vesam sejas izteiksmem ka uzstajoties. dazreiz kads + uz kadu nakti paraditos, bet nekad neatkartotos, jo mes butu pilniba.


laikam lieki piebilst, ka mana dziedasanas pieredze ir kauksana lidzi muzikai telefona, pleijeri, jutuba, bernudarza mani panjema izredzeto bernu minikori, mes bijam kadi 5, bija paredzeta uzstasanas pagasta maja, ciema vecakajam par godu, bet laikam jau attapas atri, ka tas bija kaut kads errors mani tur panjemt, tapec beigu beigas es netiku panjemta uz pagastaju pari ielai, pec tam , kad izredzetie atgriezas, stastija, ka edusi riekstinjus glazura, kuru tur daudz bijis, man bija neerti un kauns, ka nebiju pietiekami laba lai estu pagastmaja glazetus riekstinjus, tapec vecakiem samanijos, ka nekadas uzstasanas nebija. stasta morale - nekadi smuki puisi mani grupa nenems, un glazetos riekstinus edis bez manis.