biju nopirkt biletes, un uz arteli bija palikusas vispar tikai cetras, pie tam, laimiga karta, divas blakus, bet uz iedomatajam milestibam viss izpirkts, tapec iesim uz gimenes lietam.
gaju gar vecajam majam, un inzenieru iela ta kafejnica svada, vai ka tur, iegaju, drusku uzedu, padzeru teju, palasiju, paskatijos smiekligu indiesu filmu, kur virietis ar sieveiti dejoja kaut kada stepe, un vina saka, ka vina sak smarzot, kad vins paskatas uz vinu, vins dzied, ka lai vins vinu neiekaro, ja vina smarzo ka roze, liecas klat, bet vina loti veikli izvairas un aizskrien, lai dejotu stepe, un tad vini abi dzied, ka mil viens otru

tad vel tur naca tada vecina, kura parasti kaut kur centra grozas, ar kuplu melnu paruku un milzigam protezem, prasa krieviski, lai iedod pagarsot kaut ko, gribot sedet ieksa, ieksa sedet vinai nelava, teica, ka iedos lidzi , lai vina pagaida, bet nu nevar jau vinu dabut ara, man zel palika, pardevejai jau ari, vina saka, lai atnak astonos iedos vinai to, kas palicis dienas beigas, vina saka, ka vinai nav pulkstena, un, ka grib zupinu tagad, tas bija pec tam, kad vinai jau bija iedota kafija un piradzini, tad vinais aka, ka ir dzivibas ediens, pastasta, ka centraltirgu var dabut, ari vegetars, vina saka, ka vinai nepatikot vegetars, patikot galina, pardeveja saka, ka te jau ari ir vegetars, vina sak visu petit, labi, vina ir aiz durvim, visu laiku ver vel vala, kautko prasa, kadas padsmit reizes, tad vina stasta, ka nevarot tikt uz centraltirgu, jo nevar paiet, bet naudas trolejbusam nav, prasa atkal zupinu, vinai saka, ka zupinas nav, vina uzreiz - a es redzeju, ka tas jaunietis dabuja zupinu, nu ja, skumji un smiekligi tas viss.

un man, goda vards, paliek nelabi no tam velesanu reklamam, sodien gaju pa ielu, preti milziga nepievilciga slesera seja, ar tiem meligajiem saukliem, un es klusi pie sevis nodungoju fak juu fak juu fak juu