sogad pirmo gadu, kops man palika 7, pirmais septembris man ir tikai datums kalendara, diena, kura es izgulesos, aizbrauksu lidz humpitim, iziesu ara ar ievinu, drosi vien, ka vakara iedzersu kadu alinu.
un zinat ko - man tas patik, hah

nopietni. kadu nedelu atpakal man palika skumigi, jo es loti gribu macities, un ir tada sajuta, ka esmu ara no kaut kadas lielas vienotas sazvernieku biedribas, un nodomaju, ka vajadzeja iestaties kaut kur, tikai, lai varetu macities, bet tagad es sapratu, ka man tas tiesam patik, es so gadu izmantosu citadi, pameginasu dzivot tiesam pieauguso dzivi, nevis tikai spelet majas un pieaugusajos ka pagajuso gad tas bija. un macities es tapat gribu tikai to, ko tiesam gribu, un sogad to nevaru, esmu pavisam prieciga un mieriga.
+ mes ar kati skatamies dzivoklus, paraleli ari ar leldi, un vel paraleli es briziem uzmetu aci vienistabas dzivoklisiem. un man jau ir loti laba sajuta.