manifests par (pret) odiem
man rīts sākās ap sešiem, kad pamodos no tā, ka istaba bija pilna ar odiem(nu labi, viņi bija Tikai kādi astoņi), kuri man centīgi koda, un sīca visapkārt. es metos cīņā, un miegs, protams, bija pagaisis, ap septiņiem gan es atkal jau lēnām laidos miegā. odu apkarošanas jautājums aktualizējās regulāri dienas laikā, un visu laiku bija dzirdama, patiesībā joprojām ir, tā pretīgā sīkoņa. un es pirms pāris minūtēm pēc rūpīgiem novērojumiem un izmeklējumiem, atklāju, ka viņi ir aiz loga, vairāki, un visu laiku izmisīgi grib tikt iekšā
esmu pieradusi, ka visi insekti mani ir īpaši iemīļojuši, un laikam nav daudz ķermeņa daļu, kuras nebūtu pamatīgi apskādētas, bet tas, ka viņi mēģina ielauzties , pat, ja logs ir ciet - tas sniedzas pāri manai saprašanai
es , goda vārds, jūtos kā kādas ļaunas sazvērestības upuris, sazvērestības no mūsu vismazāko brāļu puses, tas īpaši sāp - vakar, piemēram, ārkārtīgi smeldza pēdu virsiņas