pēc visām savām nedēļas drāmām esmu ozolnieku mājās, un tikko uztaisīju bļodu ar burkānu-tomātu salātiem, iešu lasīt santu
rīt no rīta pie ārsta un pēc tam kaut kad satikt tiju (:
man kājās ir pusgari saules griezuma svārki sīkziedu rakstā un ar baltu mežģīnes malu, paņemšu uz rīgu, ļoti smuki, sen nebiju vilkusi, atradu skapī.
+ naktī burkānu rīvēsana ir pārāk skaļi, visu laiku ausījos, klausījos, un , protams, manas spocīgās klusās dzirdes halucinācijas ar mammas balsi no istabas. tā man dažreiz notiek, ar to dzirdēšanu. dzirdu to, kā nav
arlabunakti