ir tādā stagnātiska sajūta, it kā es jau nojaustu, ka nožēlošu, un gribēšu ko mainīt, bet neko nedaru, lai mainītu jau tagad.


varbūt būtu vieglāk(haha, saprotu, ka ir smieklīgi žēloties par kādu grūtumu manos apstākļos), ja es tik daudz nezinātu ( tb domātu, ka zinu) jau tagad.


man šķiet, es bērnībā pārāk daudz esmu lasījusi.