negribu pagriezties pret logu, jo pazudīs ilūzija, ka asfalts ir sauss un vējš un saule sadarbojas, un gaiss ir kā silta vanna
sapņoju, ka r aizbrauc prom, pēkšņi, es viņu pavadu, ir skumji, ir dusmas, mēs izejam no arsenāla, es sapņoju, ka jānis[dzīvokļa] guļ jāņa[brāļa] gultā, es eju garām, un ieraugu atslēgu un atvilktni, manī kaut kas ieurdas, es atslēdzu, bet fiksi arī aizslēdzu, un nolieku vietā, neapskatījusies. un es zinu, ka viņs to redzēja. es ieeju vannā, guļu, un domāju, ka vajadzēs atvainoties, to arī izdaru, kad iznāku no vannasistabas, nezinu, vai viņs notic, tāda kā taisnošanās

kāds laikam atvēris logu netālu, jo jūtu gaisu
un vēl es sapņos ar riteni braucu
nopirkšu kādu lētu riteni, un ar savu kundziņu braukšu pa ozolniekiem un jelgavu, kur drošāk
žēl, ka nav man vairs velosipēdu impērija, to nojauca gabaliņu pa gabaliņam.