esmu ozīšos, sēžu kabinetā, klausos pavasara mūziciņu, jūtos tā, ka varētu uzvilkt čībiņas, paķert ričuku un braukt uz jelgavu, un ir silts, tik silts, ka var gulēt zemē un bučoties
mans labinets ir mana laika mašīna
vispār tīri forša diena, vecmamma mani sabaroja ar dievīgi garšīgām pusdienām, pa ceļam uz mājām mamma ar brāli pārsmējās par manu lobstera sapni, un mājās ir tik omulīgi
pēcāk domāju izmantot cepeškrāsns priekšrocības, un sapcept ko gardu manam jaukajam vīrietim

un pašlaik manā listē skan neznokurienes uzradusies dziesma, ar vārdiem there`s always something better
pārslēdzu