apsveicu ar astoņpadsmito Latviju, un mūs pašus abus ar septiņiem mēnešiem lieliskas , pacilājošas, kvalitatīvas un vienkārši burvīgas pazīšanās

vakar naktī man bija lieliska sajūta. r jau aizmidzis man blakus šņākuļoja, es lasīju atmiņas par manām skumjajām maukām, un man tā sagribējās gleznot, paņemt krāsas un otas, un tāpat sev, ne skolai. bet miedziņš lipināja manus plakstus, un es nosvēros par labu grāmatas izlasīšanai līdz galam un miegam. un tā grāmata - ļoti skaists stāsts. diez kā ir piedzīvot mīlestību pēc deviņdesmit gadiem tādas dzīves. un vietā, kur demiena teica - bet es jūsu dēļ 22 gadus raudāju, gandrīz apraudājos