l'Homm
Redzēju šodien patiesi skaistu vīrieti, kurus parasti redzu reti, sevišķi šajos platuma grādos. Tur viņš stāvēja, šatēniem matiem, zaļām acīm un tik ļoti, ļoti elegants. "Kā milānietis," es nodomāju un tad viņš pacēla zvanošo telefonu un ierunājās franču mēlē. "Nē, francūzis," es atkal nodomāju, pasmaidīju, jo Francija ir mana jaunā paslēpju pilsēta pa kuru staigāju katrā brīvā mirklī. Viņš pasmaidīja, es pasmaidīju, viņš turpināja sarunu un es devos tālāk savās darīšanās.
Manas acis zem tumšajām "shades" un cepures viņš noteikti neredzēja. :)