*
Man ļoti nepatīk teātris, es uz to labprāt neeju, man tas ir kaut kas nedzīvs, kaut kas, kas asociējas ar maitu, samākslotību un rituālu, kuram dzīvajiem labāk nebūt klāt, mani biedē tās smakas, kas nāk no aizkulisēm un miroņu grimi, kurus kā maskas nēsā aktieri. Kino ir pavisam savādāks, tas, lai gan nereāls ir dzīvs un elpojošs, kā sapņi, kurus nez kāpēc mēs aizmirstam, tādējādi pazaudējot kaut ko ļoti būtisku, tomēr, ja neaizmirstam, tad slēpjam kaut kādā tajā smadzeņu daļā, kuru ikdienā nelietojam.