Willem . . .
Es klausos Barber 'Adagio for Strings' un raudu, kā vienmēr, kad skatos Stona 'Platoon' ar manu mīļo, mīļo aktieri Willem Dafoe. Viņš ir mans mīļākais Kristus atveidotājs, jo viņa spēle šaušalīgajam neglītumam sejā liek pazust bez pēdām. Kāds būtu Tavs sapnis, zdv? Sēdēt kopā ar viņu kādā ūķī un klausīties . . . klausīties to, ko viņš vēlas man teikt, ja vispār to vēlas. Pēc tam sekos Bēthovena ‘Piano Sonata – Moonlight’, tad Rossini utt . . . jebkurā gadījumā es redzu lomu Dafoe, jebkurā šajā fonā un tomēr es pārslēdzu atpakaļ Bārberu, jo tas visvairāk raksturo viņu. Ir bijis tikai viens vīrietis, kurš nav aizmidzis skatoties kopā ar mani 'Platoon' un tāpēc es viņu mīlu.
Tagad es iešu mājās, pārģērbšos un došos trakot kādā klubā ar kādu paziņu, bet Bārbers skanēs man ausīs un Dafoe būs manā acu priekšā - skrienošs, saucošs, bet es aizlidošu kopā ar tiem pārējiem, noskatīšos uz viņu no saviem helikoptera augstumiem.