Sapņi
Dīvaini, bet pēc nelielas iedzeršanas man beidzot rādās sapņi. Ikdienā, pēc garas darba dienas un pāris izvirtībām, es atslēdzos un atjēdzos no rīta, līdz ar modinātāju. Šoreiz es redzēju sapņus.
Piektdienas naktī (precīzāk, sestdienas) man rādījās, ka man jābrauc komandējumā uz tālo Zviedrijas pilsētu Berni, kura atrodas pie jūras un kur ir šausmīgi auksts. Jau sāku mantas kravāt, plānot, ko darīšu tur, bet.. bļe, Berne taču atrodas Šveicē un tur nav jūras. Un vispār, tur kur es kartē (sapnī) redzēju to pilsētu, atrodas Bode un tā vispār ir Norvēģija.
Sapņa otrajā daļā es redzēju savu iecienīto aitiņu pliners, kurš mani nahāli krāpa ar kādu nezināmu vīrieti. Bļe, ka ievilku pa muti, cyka. Stulbie murgi.
Svētdienas naktī bija pavisam cits stāsts - redzēju savu foršāko kursa biedreni. Tā bija satikšanās pēc ilgas atškirtības, atmiņas par augstskolas laikiem, kopā padarītais un izsmietais. Atceros, tik jauku sievišķi es nekur citur nebiju satikusi, man pat likās, ka viņa ir transcilvēks, jo sievietes nevarētu būt tik jaukas. Protams, ka mostoties no rīta atgriežas apziņa, ka es taču labi atceros visus savus studiju biedrus un nekādas kursabiedrenes nebija, bļe. Nu kur var šitādi gļuki raustīt, pidari tādi.
Bet šovakar iedzeršu vēl, iepatikās man sapņot ;)