Tramvajs vārdā KALPOTĀJS
Ko tu dari? Braucu ar nakts tramvaju katru nakati. Ko tu dari? Stundas laikā noskatos nakts braucienos ar tramvaju gada vai vairāk garumā.
Atšķirība?
Vai atspīdumi apgaismota tramvaja logos ir skaistāki tur vai filmā? Filmā tie ir sakrāsoti, salēnināti, saātrināti. Sakārtoti. Trūkst vienīgi pašportreta logā. Nu un?
Klausamies tramvajā. Skaisti trokšņo. Kuram gan var ienākt prātā likt pakešu logus, lai naktī tramvajus nedzirdētu. Stulbi. Labāk uzlikt mūziku un klausīties visu nakti kā tā saskan, atskan, strīdas ar tramvaju.
Ielas, luksafori, sliedes, asfalta un akmeņu mirdzums, jāņu vainaga lapa, sniegs, lietus stiklā, vagonu savienojumu maģija, skujas, salūts. Mīlu es šo pilsētu. Gaidošie, iekāpjošie, guļošie, raudošie, alkaši, pārīši, pilsoņi, petardes, salūts. Nemīlu es cilvēkus, vairāk nemīlu kā mīlu. Reizēm ļoti mīlu.
Tukšs tramvajs. Pilns tramvajs. Tramvajs kā braucoša Rīgas saliņa, kur robinsoni izkāpj un iekāpj. Par katru īss, kompakts pāris kadru stāsts. - Ejiet un skatieties.
Kamera paliek zem tramvaja, tas slīd pāri, apakšas reljefs izgaismojas, gaita salēninās. Tieši tik, lai paspētu iedomāties, ka savām acīm tālāko vairs neredzētu.
Tramvajs met loku. Piestāj. Brauc.